Ceļojums uz Islandi

Mēs lidojam no Rīgas uz Islandi. Laiks paiet ātri, jo ir nakts un mēs visi guļam. No rīta pulksten 6 mums piedāvā kafiju un smalkmaizīti. Drīz vien klāt arī nolaišanās brīdis. Mūs sagaida Islande ar vēju un lietu. Bet, tā kā esam brīdināti, tad jau ātri vien saģērbjamies un tiekam siltos autobusos vesti uz Ziemeļislandi, kur mūs gaida viesnīca.

Ceļojums ir sācies, un mēs nolaižamies ar lidmašīnu lidostā kādā pilsētiņā netālu no Reikjavikas. Esam ceļā uz Akureiri, kur mūs gaida viesnīca, bet vēl daudz jāredz pa ceļam uz Ziemeļislandi.

Islande mūs sagaida ar lietu un aukstu vēju, jo maijs Islandē ir mēnesis, kad vaļi nāk fjordos baroties, lai varētu pēc tam, dzīvojot ģimenē, bez bēdu iznēsāt mazos valīšus. Tāpēc lielajiem milzeņiem jāuzkrāj tauki. Lai varētu iegūt labas rezerves tālākai dzīvei. Kur gan to labāk var izdarīt, ja ne dienvidu Islandes fjordos, kur ir pilns ar mazajām zivtiņām, ūdensaugiem, krabīšiem, garnelēm utt. Šajā mēnesī Islandē vēl nav pamodušies ziedi un zāle, kas tikai nedaudzās siltākajās kalnu ieplakās ir manāmas. Vēl ir ļoti agrs pavasaris. Bet mēs atlidojām uz šo neskarto civilizācijas zemi, lai iegūtu brīnišķīgus iespaidus, un ticam, ka Islandes sala mūs iemīlēs un viņu senie dievi būs mūsu ceļojumam labvēlīgi.

Uguns dievs Islande, kuram par godu nosauca jaunāko salu Islandē, piedzima no aktīva vulkāna okeānā.

Visa dzīve Islandē saistās ar jahtām, maziem un lieliem kuģīšiem, jo 80% no iedzīvotājiem salā ir zvejnieki. Šeit piestāj arī ceļotāju jahtas, kruīzu kuģi. Bet visvairāk jau ir mazie zivju ķērāju kuģīši.

Kādreiz vikingi ceļoja ar nelieliem, bet izturīgiem vikingu burukuģiem. Tiem bija citādāki elementi – piemēroti ceļošanai tālumā, lai būtu stabili pret vētrām!

Dodamies uz vaļu safari

Vaļu safari piedalās vairāki kuģīši, kuri ved tūristus skatīties fjordā vaļus, kad viņi brokasto. Šeit ir osta un kuģi, kas piedalās vaļu safari.

Putni pafini savus mazuļus audzina piekrastē. Islandē mednieki iecienījuši tieši putnu medības.

Islandē tūristi var nogaršot arī vaļa gaļu restorānos. Tā garšo nedaudz pēc aknas un ir tumša kā liellopa gaļa.

Pa 1 gadu Islandē drīkst nomedīt 60 gab. vaļus, kurus tad arī piedāvā tūristiem. Paši vietējie vaļus nav iecienījuši – vairāk lieto siļķes.

Mēs redzējām kuprainos vaļus. Bet vaļi ir dažādi, ir pat zilie vaļi. Un vienu no fotogrāfijas uzzīmēju, jo uz Akureiri ir apmācies, bet vairāk nelīst, jo esam jau tālu no Reikjavikas, un dienvidos klimats ir siltāks, tāpēc biežāk arī līst. Ziemeļos uz pēcpusdienu arī vējš pierimst. Islande un viņas senie dievi mūs ir pieņēmuši! Paldies tev, Odin un Toru!

Husavika pilsēta

Pilsēta slavena ar to, ka ir zvejas ostas, zivju apstrāde un šeit tūristus vadā uz vaļu safari – tā ir apskate ar mazu kuterīti viļņainā okeānā. Ieģērbjoties siltos kombinezonos. Iedzimtās mednieku instinktu asinis sāk mutuļot, kad redzam pirmos vaļus. To ķermeņi ir tik lieli kā mājas, un viņi nebaidās no tādiem nelieliem kuterīšiem. Mierīgi lec un nirst, vicinot astes, dziļumā pēc pārtikas. Visiem novēlu to redzēt, jo tas ir aizraujoši, ekstrēmi un neatkārtojami brīnišķīgi redzēt šos lielos zīdītājus.

Ievērojama vieta ir šim ūdens putnam, kurš arī dzīvo fjordos okeāna ūdenī un ligzdo piekrastē. Jo garšīgas ir gan olas, gan šī putna pafina gaļa.

Asburgi kanjons. Dabas pērle

Izsenis šī vieta Islandē ir bijusi spēka vieta. Šeit sajūtama seno Islandes dievu klātiene. Enerģētika pacilājoša, uz garīgumu vērsta, uz meditāciju. Dod spēku un attīra cilvēka gan prātu, gan fizisko ķermeni, sakārto psiholoģiju. Iesaku šeit atbraukt sajust šo garu pasauli un uzņemt spēku no šīs zemes!

Asburgi kanjons un ūdenskritums kanjonā

Šo Asburgu kanjonu es esmu uzzīmējusi, kā es to saskatu. Man ir izveidojums, šī vieta kā citplanētietis. Šī trešā acs uz mums raugās un saka: “Neesi, cilvēk, tik iedomīgs! Dabas spēks ir pārāks par Tevi! Esi pazemīgs tam, un tas Tevi iemīlēs!” Kā Islandi un šo seno dievu zemi iemīlēju es.

1–2 dienu laikā ūdens iegrauza kanjonu.

Elfu un troļļu pilsēta Asburgu kanjonā

Troļļiem nepatīk sāls, metāls, saullēkts.

Purva trollis – var ieraut akacī.

Jūras trollis nekad nenoveco.

Trollienes, kuras vilina vīriešus. Tām ir caurums mugurā un tāpēc staigā ar gariem matiem. Vairojas kā sēnes. Visi troļļi sevi ciena.

Ielejā pļavās dzīvo laumiņas. Maranas trakulīgas jāj pa nakti ar zirgiem.

Rūķi kaļ zeltu un dārgakmeņus. Viņi ir kalēji. Mājās dzīvo rūķi – attieksme ir laba. Ir mazas mājiņas rūķīšiem.

Asburgu kanjons sagaida mūs ar brīnišķīgu laiku. Ir saulains un debesīs pat parādās jauns zilums. Mēs meditējam, stāvot uz stāvlaukuma, un ieliekam, palīdzot ar rokām, brīnišķīgo dabas velti kanjona spēka – svētuma enerģiju – sevī. Lai atkal mājās spētu atcerēties šo brīdi un atmiņas būtu nostiprinātas ar enerģijas plūsmu mūsos. Paņemam zilo debesu kosmosa tīro enerģiju plaukstās, to uztverot ar savām plaukstām un pirkstiem kā antenām, tad ar kustību uz sevi ieliekam savā aurā šo enerģētiku. Tad ar kustību rokām no zemes enerģētikas saņemam tās enerģijas, ko dod uguns dievs Surturs. Šo enerģētiku virzām pa kājām, pa muguras daļu uz augšu, un piepildās mūsu orgāni ar uguns spēcīgo enerģētiku.

Piepildījušies ar jaunām dāvanām, beidzam meditāciju un esam laimīgi un pateicamies senajiem Islandes dieviem par dāvanām, ko saņēmām Islandes Asburgu kanjonā. Lai svētīgi visi senie Islandes dievi un to pēcteči!

Sajūtam arī Islandes garu klātbūtni. Elfu gaišo garu būtību. To neatkarība, lepnums, spīts ir sajūtams šajā vietā.

Ceļā uz Reikjaviku !

Dodamies no Akureiri pilsētas hoteļa atpakaļ mājup – no ziemeļu Islandes daļas uz dienvidiem gar fjordiem. Ceļš ved gar okeāna piekrasti, kur var sastapt gan mazos Islandes zirdziņus, gan jau aitiņas ar mazajiem jēriņiem. Kaut arī klimats vēl ir skarbs, tad dzīvnieki plūc vēl veco kūlu, arī sasniedzot jau zaļo zālīti, kas nedaudz ir jau paspraukusies siltākajās kalnu ielejiņās.

Hvitserkur (klints okeānā)

Braucienā uz Akureiri pilsētu iebraucam arī paskatīties uz klinti, par kuru ir leģenda: kāds trollis aizkavējies virszemē un nav paspējis ar saules lēktu nokļūt pazemē, un sastindzis virs okeāna mūžīgajā sasaluma stāvoklī. Līdz ar to mēs redzam šo troļļa figūru šeit ūdens ieskautu. Brīnišķīga klints, pat mākslinieks nespētu izveidot gleznaināku, kā to ir izveidojusi māmiņa – daba.

Akmens krāvumi

Islandē ik pa brīdim redzam arī akmens krāvumus, kurus veidojuši senie islandieši. Lai nostiprinātu savus mājas apkārtnes iežogojumus vai vietām, kur jānostiprina ceļu malas, kā arī māju pamatnes, jo agrāk cēla mājiņas no kūdras un velēnām, tāpēc akmeņu šeit netrūkst. Veidoja šādas pamatnes arī lopu novietnēm.

Dieva ūdenskritums Godafoss

Ļoti grandiozs ir ūdenskritums Godafoss. Par šo vietu ir teika, ka senais islandietis atteicās no saviem senču dieviem un pieņēma kristietību, sametot seno dievu figūriņas šajā ūdenskritumā. Tas ir solījums kristiešu dievam, ka ticība tam ir pieņemta. Grandioza enerģētika sudrabā. Šajā vietā sajūtams attīrošais gars, kas piemīt ūdenim. Šī vieta ir sena islandiešu svētvieta, kurā senie cilvēki pielūdza savus senos dievus un godināja savos svētkos, kā arī deva tiem ziedojumus šajā vietā.

Ūdens veido sudraba enerģijas auru. Tā redzama sīku sudraba pilieniņu veidā. Kur tā iekrīt, tur rodas sudraba enerģijas apļi.

Mīvatnas ezers

Mīvatnes ezera apkaimē pēc senajām islandiešu teiksmām dzīvo 13 Ziemassvētku vecīši. Tā saucamie Juleladi. Šiem vecīšiem jānāk pie bērniem, sākot ar 12. decembri katru vakaru vai nakti. Bērni atstāj savas kurpītes pie mājas sliekšņa un tad attiecīgajās dienās Ziemassvētku vecītis kaut ko uzdāvina vai arī nē. Jo katram Ziemassvētku vecītim ir savs raksturiņš. Tātad – kā bērns pa gadu uzvedies, tad novērtējums šiem vecīšiem ir šīs 13 dienas pirms Ziemassvētkiem.

Surturs – uguns dievs

Mīvatnas ezers

Vulkāniska + tektoniska vieta.

Aitu bari daudz. Aitu audzēšanas centrs.

Dettifoss ūdenskritums

Piebraucam pie necilas, nedaudz kalnu ieskautas vietas. Bet, paejot pa kalnu taciņu, nonākam pie vietas, kur ūdens krīt ar lielu skaļumu un spēku aizā, kas ir 60m dziļa. Pēc tam ūdens atkal mierīgi ieskauj aizas viduci un tek, saņēmis patvērumu, tad paliek mierīgs un izlīdzinās šīs spēcīgās emocijas, ka ir tik augstu jātriecas uz leju nezināmajā.

Laiks ir brīnišķīgs! Saule un ļoti spēcīgs ledains vējš, kas neļauj nevienam atslābināties, lai zinām, ka esam nonākuši salā, kuru ieskauj Ziemeļu ledus okeāns – tas pieprasa cieņu no visiem salas apmeklētājiem un iedzīvotājiem. Es esmu, biju un būšu!

Tāda devīze ir šai dabas krāšņuma vietai!

Mīvatnas viti krāteris

Veidojies 1724.–1729. gadā, kad lava ietecēja ezerā un, strauji atdziestot, šī vieta iztvaikoja un izveidojās krāteris. Līdzīgi pēc izskata ir tikai Mēness krāteri. Tādēļ 1967. gadā ASV ekspedīcija, kurā bija Ārmstrongs un citi kosmonauti, kuri šeit gatavojās lidojumam uz Mēnesi. Šeit līdzīgajā vietā viņi konstruēja un apmācījās dažādām situācijām, kuras varētu veidoties, iekarojot Mēness planētu. Kā izrādījās, Mēness jau bija iekarots no citiem planētu iedzīvotājiem, un krāteri izbūvēti kā viņu starpplanētu uzturēšanās bāzes!

Mīvatnas Laksas apkārtne

Var ķert zivis foreles, Laksas – laši. Mīvatnas upe.

Krafla kalns 10km vulkāns

Vitti krāteris. 380 plats (elle)

Zemes garozas lūzums caur Islandi.

Piebraucam samērā līdzenā vietā. Tālumā, protams, redzami kalni, bet iebraucam ielejā starp kalniem. Kā liela pļava plešas sēra termālo karsto avotu lauks. Uzvelkam šoferīša izdalītās uzmaucamās bahilas un dodamies uz apskates vietu. Pa vienkāršām taciņām apmeklējam avotus, kuri izverd ar lielu karstumu sēra tvaikus. Daudzi avoti ir aplikti ar akmeņiem, un caur tiem versmo karsts sērains tvaiks. Daži avoti verd dziļumā, un gāžas ārā mutuļojošs biezs mālains zili zaļš šķidrums. Jāstaigā ļoti uzmanīgi, jo varam arī nosmērēt savus apavus un bikses. Bahilas ātri saplīst, un tāpēc dodamies atpakaļ uz autobusu.

Tomaskardt sēra termālo avotu lauks (krāsains zaļi dzeltens)

Karstā ūdens ala

Saulīte spīd, un ekskursija ir izdevusies. Ja neskaita ledaino ziemeļu vēju, skats pa autobusa logu ir vienkārši burvīgs un dievīgs.

Šeit kādreiz ir dzīvojis vientuļnieks, svētais, un viņš mazgājies šajā alā, jo ūdens ir bijis pietiekami maigs. Tad vēlāk ūdens kļuva par karstu un vietējā pirts ir slēgta. Kaut arī tagad tā atkal jau ir maiga. Šī ala pieder privātpersonai, un peldes alā ir aizliegtas. Bet apskates ir atļautas. Protams, enerģētika ir tomēr diezgan nomācoša, jo ir tumšs.

Pa ceļam apskatām arī zirdziņus. Es aiznesu un noziedoju savas pusdienas – sarkanu, skaistu ābolu. Bet skarbie mazie zirdziņi, kuri ēd tikai sienu un zāli, nav ēduši tādu augli un par mani tikai pasmejas. Bet es neļaunojos, gan jau apēdīs, kad pagaršos, bet interese viņiem par to ir. Viens, kurš izliekas par līderi, to sargā savai brūnajai draudzenei.

Islandes zirdziņi ir mazi un izturīgi, viņi spēj nest kalnos cilvēkus un to mantas. Tāpēc ir pasaulē ļoti pieprasīti. It īpaši kalnainos apvidos, jo šie zirdziņi ir stipri, veselīgi un pieraduši pie skarbiem apstākļiem, tātad arī norūdījušies. Tieši to pašu varu teikt par vietējiem iedzīvotājiem!

Termālā baseina apmeklējums Ziemeļu Islandes daļā

Brīnišķīgi silts ūdens. Tā kā man pastaigā uz ūdenskritumu Godafosu pa slapjo sniegu ir pastiepta potīte, tad šī pelde atvieglina manas ciešanas, jo kāja manāmi ir pietūkusi lielajos kalnu zābakos. Pelde atvieglina, bet ilgstoši mēs nespējam to izturēt, un pēc nepilnas stundas jau mums ir pieticis, lai atkal ar jauniem spēkiem varam doties tālāk piedzīvojumos. Jo to šeit ir patiešām daudz!

Nonākam vietā, kas izveidota kā muzejs. Līdzīgi Latvijas Brīvdabas mākslas muzejam. Šeit gan mazākā teritorijā ir uzceltas vairāku velēnu–kūdru mājiņu komplekss, kas savā starpā ir savienots kopā, un mums pat nav jāiet laukā, lai apskatītu visas mājiņas. Mājiņās ir savākti dažādi mājamatniecības senās lietas – aušanas stelles, ratiņi un dažādi šūšanas piederumi, kā arī tīklu lāpīšanai domāti instrumenti. Tāpat savāktas un izvietotas senās mēbeles, gultas – gan bērnu, gan pieaugušo. Dažādi krēsli, lādes, skapji, kumodes. Izveidota arī virtuve, un trauku skapjos ir dažādi šķīvji, krūzītes, tējkannas un kafijas kanniņas.

Glaumber

Folkloras muzejs. Veco lauku namiņi, no kūdras būvēti.

Apstājamies pie milzīga kalna. Uz augšu no stāvvietas stiepjas koka trepītes. Sākam kāpšanu. Nevedas, jo ir milzīgs vējš. Tas tur ir iesmējies, jo kalns ir pats varenākais. Kalna augšgalā ir izveidojušies vairāki krāteri – Grabrok. Gide stāsta, ka tas ir ļoti sens un veidojies pirms 3000 gadiem, kad vulkāns bija aktīvs. Un, kad izvirda lavu, kas aiztecēja, tad vulkāns aprima, bet tās vietās izveidojušies 3 dažādi krāteri.

Grabrok krāteris

Ir pēcpusdiena, un mēs piebraucam pie nākamā apskates objekta starp daudziem kalniem. Veidojas no kalniem kūstošā ledus ūdenskritums, jo ūdens ir izgrauzis aizu. Starp kalnu ir plaisas, un caur tām krīt brīnišķīgas ūdens šaltis kā kalna bārdas, un tas ir Haundfosera ūdenskrituma skaistais veidols. Apskates vieta arī ir labi izveidota uz platformas ar nožogojumu, lai nepaslīdētu un neiekristu aizā. Visur ūdens – ūdens brīnišķīgā dzestrā smarža un smalkais ūdens pilienu tvaiks.

Ūdenskritums Haundfosers (no kalnu urdziņām veidojies ūdenskritums)

Braucienā pa pieokeāna fjordu uz Reikjaviku.

Brauciens ik pa laikam maina savu skatu apvāršņus. Te ir līdzenāks, tad atkal ļoti kalnains. Ceļš ved kalnos, tad atkal uzreiz gāžamies ar lielo autobusu uz leju. Tad redzams okeāns ar šoreiz mierīgu ūdens vizmu. Jo braucam visu laiku pa šoseju, kas ved gar piekrasti un ļoti gleznainu fjorda iegrauztajām malām. Ik brīdi ir ko vērot, nav laika pat garlaikoties!

Reikjavika

Vēsturiska māja vairāk kā 100 g. veca, kurā ASV prezidents Reigans un PSRS prezidents M. Gorbačovs noslēdza līgumu par aukstā kara izbeigšanu. Mājā patiešām dzīvo spoks – kāda jauna sieviete, kura nespēj iziet no apburtā loka, šajā mājā gājusi bojā pašnāvībā, jo nevēlējās kalpot vikingu kungiem, kuri atveda viņu, sagūstītu no tēva dzimtajām mīļajām, laimes pilnajām mājām. Protestējot pret ļaunumu, cietsirdību un nebrīvi, viņa izvēlējās labāk mirt nekā būt verdzene. Lai meitene rod mieru! Mēs to viņai novēlēsim!

Pilsēta pie Ziemeļu ledus okeāna Reikjavika, Islandes galvaspilsēta. Radusies no pirmā cilvēka vikinga-jūrasbraucēja. Fjorda dienvidos ielokā. Brīnišķīga enerģētika. Svaigs spirgts gaiss. Tīra ekoloģija. Cilvēki smaidoši, laimīgi un apmierināti. Pilsēta – sapnis. Viegla, gracioza kā pats ziemeļokeāna ūdens. Sudraba attīrošā enerģētika. Cilvēka galva sakārtojas un attīrās no informācijas lielās drazas. Enerģētika cilvēkiem pieaug, dzīvojot šajā pasaulē.

Reikjavikā Haizivs skelets monuments

Islandes haizivis dzīvo ļoti dziļi Ziemeļu ledus okeānā. Tīrā ekoloģiskā ūdenī. To aknu tauki ir īpaši dziednieciski, jo šīs eļļas iznīcina onkoloģiskos veidojumus dzīvajā substancē. Izsenis to lietojuši vietējie iedzīvotāji, lai atkal atveseļotos. Šeit, Reikjavikā, ir uzcelts monuments, kas veltīts haizivij.

Baznīca Reikjavikā

Baznīca uzcelta pa jaunu, atjaunojot veco. Enerģētika ir islandiešu gara vērta, jo tā ietver sevī ticību augstākajiem spēkiem, ticību saviem spēkiem iekšējā pasaulē, kā arī ticība, ka vīri, kuri bija jūrnieki, atkal atgriezīsies no kārtējā zvejas brauciena.

Reikjavikas pilsēta spēj būt tik ekoloģiski tīra, jo to nepiesārņo nekādi atkritumi, kas rodas kurināšanas rezultātā. Šeit elektrību ražo termoelektrostacija, kuru uztur no salas zemes dzīlēm verdošie karstie geizeri. Šāds geizers atrodas arī pie Reikjavikas, kur ir uzcelta termālo ūdens glabātuve un kur ir lielas tvertnes ar karsto ūdeni, kas dod dzīvību visai pilsētai cauru gadu. Kad vasarā ir silts, šo karsto ūdeni notecina vietējā fjordā, kur vietējie iedzīvotāji var peldēties. Šeit ir tik tīrs ūdens, ka pa pilsētu tekošajā upē var ķert lašus. Lai labi garšo viņiem!

Termālo ūdeņu tvertnes

24 milj. l karstais ūdens, kas silda Reikjavikas mājas ziemā katru dienu.

Perlana – Pērle

Strūkla – 15 m augsta. Kupols rotē 2 h laikā.

Šeit šajā karstajā sēra termālajā avotā enerģētika ir patiešām ļoti atbaidoša. Kā teika par nabadzīgo, bet atriebīgo Gunnuhveri, kura atdeva dzīvību, jo nomira badā. Tikai tādēļ, ka bagātais valdes loceklis atņēma viņas katliņu. Nekad neiekārojiet otra mantu un – galvenais – nedariet pāri nabadzīgiem un vientuļiem cilvēkiem, kāda bija arī šī sieviete! Teika stāsta, ka viņa šeit dzīvo un turas pie virves. Tādēļ, ja esat šeit pie sēra termālās karstās akas, neaiztieciet virvi, tad Gunnuhvera var iznākt no tās.

Gunnuhver Islandes dienvidos

Lai šī sieviete rod mieru! Novēlēsim šai Gunnuhverai mieru rast tajā pasaulē, kur dzīvo Odins un citi senie Islandes pielūgtie dievi, kuru klātbūtne ir jūtama visā Islandes teritorijā.

Sēra karstie termālie avoti. Teika stāsta, ka šeit dzīvojusi Guna, kura šeit vārījusi ēst. Bet valde atņēmusi trauku, viņa nomirusi badā. Šajā avotā iemājojis viņas gars, kas atriebās šim valdes loceklim.

Sēra tvaiki ir ļoti indīgi. Tāpēc arī taka izveidota tā, lai apskatītāji nevarētu tai pieiet ļoti tuvu un nesaelpotos šos indīgos tvaikus. Tāpat arī, ja šie tvaiki ilgāku laiku aizskar drēbes, tās var sacaurumoties no šiem tvaika kondensāta pilieniņiem. Enerģētika šeit ir ļoti smaga. Var sajust šo sēra smaku, kas līdzinās sapuvušu olu izdalījumu smakām. Tāpēc pārāk ilgi neuzkavējamies šajā vietā. Ātri vien skrienam uz silto vietu autobusā, kas uzticīgi gaida mūs stāvlaukumā.

Krāteris, kas izveidojies, kad lava ielīst ūdenī, un tā strauji atdziest, ūdens mirklī iztvaiko, un lava sastingst!

Bāka, lai kuģi, ieejot fjordā, redzētu, kur ir bīstami braukt, un neieskrietu klintīs.

Lūzuma vieta Islandē

Lūzuma vietā enerģētika ir smaga, jo jūtamas briesmas, kas draud Islandes salai, kuru šis lūzums lauž uz pusēm. Novēlēsim, lai tas paliek neliels un nesalauž šo brīnišķīgo pasaules veidojumu – Islandes salu!

Termālā geizera avota strūkla. Šeit mēs nebijām, bet es paskatos un šo enerģētiku sajūtu. Jautra, spēcīga, ūdens un pazemes minerālu rotaļa. It kā neredzēts spēks kutina Islandes zemes mātes degunu. Viņa šķauda un atkal jauns geizers iznāk un rotaļājas iedzīvotājiem par prieku. Novēlam, lai Islandē parādās vēl daudz tādu vietu!

Šeit arī nebijām. Bet, tā kā biju Islandē, es virtuāli apmeklēju šīs vietas un sajutu, ka esmu alā. Šeit valda ūdens enerģētika, jo ir pārsvarā šajā vietā ir sudrabs. Pirmatnējais skaistums. Lāstekas, kuras nekad neizkūst un saglabājas mūžīgi.

Ziemeļu ledus okeāns... Tik ļoti attīroša sudrabaina, glāsmaina sajūta. Sajūta, ka tevi kāds attīra pa šķiedriņai vien. Tevī ieiet pirmatnēja, senatnīga enerģētika, kura sakārto gan domas, gan auru, gan fizisko ķermeni.

Ledus aisberga enerģētika ir noslēpuma bagāta. Šeit jūtama seno Islandes dievu klātbūtne. Šeit atveras jauna pasaule, kuru es sajūtu. Tā ir man visapkārt. Noslēpumu un maģijas pilna, kurā dzīvo Islandes paralēlās pasaules iedzīvotāji. Tā šeit nevar dzīvot cilvēki, jo ir pārāk ledaini auksts, tad šeit ļoti labi var dzīvot kalnu rūķi un troļļi. Tāpat jūtama citu pavisam nezināmu būtņu klātbūtne. Netraucēsim tām šeit būt!

Ledaini brīnišķīgi okeāna ūdeņi auklē sevī ledus aisbergus. Tie kā milzīgi ledus lāči snauž mierīgajos ūdeņos.

Ne tik miermīlīgas ledus, sniega lavīnas ik pa laikam apklāj Islandes salas ceļus. Tad jāgaida, ka ceļš pats tos atkausēs, jo visur zem asfalta seguma ir iestrādāta termālā karsto ūdeņu apsildes ierīces, kas apsilda ceļu, un sniegs un ledus nokūst bez liekiem kreņķiem, vai ne?

Visbrīnišķīgākās ir izjādes ar Islandes mazajiem zirdziņiem, kuri ir ļoti izturīgi un pieticīgi. Tie spēj pārnest lielas kravas un arī cilvēkus. Tie ir ļoti pieprasīti visā pasaulē, tādēļ skaitās viena no lielākajām salas bagātībām. Zirdziņi soļus liek gan priekšas kāju, gan aizmugurējo kāju vienlaicīgi vienā pusē. Tas tos atšķir no citiem sugas brāļiem. Novēlu Jums izmēģināt izjādes pa eksotiskām dabas takām. Ekstrēms šeit ir visapkārt! Galvenais ir uzvilkt apģērbu, kas nelaiž cauri lietu un vēju, tad noteikti jutīsities vienkārši brīnišķīgi. Jo pirmatnējais dabas skaistums un varenība ir šeit visapkārt!

Vulkāna izvirdumi Islandē nav retums. Pēdējais bija pat nesen un nobaidīja visu pasauli, ko visas lidostas sastinga. Debesīs bija izdedžu mākoņu pelni, kuri aizklāja redzamību. Tūristi steigšus pazuda projām no Islandes, bet to iedzīvotāji tieši otrādi – steidzās ar saviem katliņiem un braucamajiem pie lavas upēm, jo gribēja izbaudīt senatnīgo Islandes dabas varenību, kurā dzīvoja viņu senči, kuriem tā bija ikdiena, jo ēdienu gatavoja lavā. Islandiešu iecienītākā maize arī ir radusies no tā, ka to gatavoja lavā. Vairākas dienas tā cepās un arī bija gatava! Novēlu pagaršot šo dabas brīnumainās receptes ražojumu!