Ceļojums uz Izraēlu

Izraēlā pārsteidz tas, ka tik nabadzīga, kalnaina zeme, bet tik ļoti attīstīta un civilizēta valsts. Vienā valstī sadzīvo kopā dažādas tautības. Nemaz nešķiet, ka tās ir tik atšķirīgas, gan šie eiropieši, gan aziāti. Maza valstiņa ar daudz kalniem, mežiem un tuksnešiem. Bet visi ļoti disciplinēti, nemanījām nekādas vaļības vai nekārtības.

Izbrīnu radīja viņu vēsture, ka pirmo zemi nopirka purvainā, kalnainā un tuksnešainā vietā. Uz šīs zemes veidoja savu valsti, nemaz nenobīdamies no grūtībām par to. Izraēla patiešām ir civilizācijas šūpulis, triju lielu pasaules reliģiju svētā, Bībeles apsolītā zeme. Fascinē, ka es staigāju tās pašas takas, kuras staigāja ķēniņš Dāvids pirms 3 tūkstošiem un Jēzus Kristus pirms 2 tūkstošiem gadu.

Bētleme

Pilsētiņa Palestīnas valstī dzimšanas vieta mazajam Jēzum. Tikai te neatradām mazo kūtiņu, bet gan tajā vietā uzbūvētu celtni, kuru nosauca par Kristus dzimšanas baznīcu par godu viņam. Tajā apsvētījām savus nopirktos mazo svecīšu saišķus ar svētajām liesmām, kuras nodzēsām un aizvedām mājās, lai veiktu mājas attīrīšanu un iesvētīšanu. Pēc tam atradām nelielu nišu meditācijai un sajutām šīs vietas svētību!

Jeruzaleme

Ļoti sena pilsēta un arī raiba gan pēc tautībām, gan arī pēc apģērba, ko viņi nēsā. Te var redzēt ļoti moderni ģērbtus gan tūristus, gan vietējos, gan arī viņu tautiskos apģērbos staigājošus cilvēkus, tāpat arī rabīnus viņu melnajos talāros un īpatnējās cepurēs. Sievietes-tūristes kā parasti visur apģērbtas pēc to reliģiskajām prasībām, musulmanietes aizklātās sejās – tikai acis skatās pretī. Ejot pa garajām kāpnēm, nāca pretī ļoti daudz cilvēku, te pēkšņi man priekšā nostājas baltu bārdu vecs tētiņš un runā neskaidrā man valodā, smaida un dod svētību man un manai ģimenei. Diena ļoti karsta un saule nav tāda silti mīļa kā pie mums, bet gan spēcīga un nežēlīga ar ļoti baltu gaismu, ka acis jāpaslēpj aiz saulesbrillēm.

Raudu mūrim ir divas daļas: viena sieviešu un otra vīriešu. Sieviešu daļā sajūtu tādu kā smagumu, sāpes un ciešanas. Acīmredzot šeit vietējās sievietes gadsimtiem ilgi ir atstājušas savas bēdas par bojā gājušajiem vīriem, tuviniekiem, jo pastāvīgi šajā reģionā notiek kara darbības, gan arī citas nelaimīgu mīlestību sāpes. Arī šī pilsēta vairākkārt nojaukta un tad atkal uzcelta no jauna, bet raudu mūris jau gadsimtiem ilgi atstāts neskarts. Paveroties uz otrās daļas raudu mūra, kur ir atļauja pieiet tikai vīriešiem, ir pavisam cita sajūta. Šeit ir viegla, mierīga enerģija un nav nekāda smaguma. No attāluma varu meditēt arī šajā daļā, un tad ir pavisam citādāks priekšstats par šo vietu, laikam jau daudzo rabīnu apmeklējumi attīra šo vietu no negatīvajām enerģijām.

Nāves jūra

Brauciens uz šo vietu ir tāls un nogurdinošs. Neparastas izjūtas ir, braucot pa tuksnešaino un kalnaino zemi un nokļūstot pēkšņi pie liela ūdens klajuma – mirusi jūra, ko sauc arī par Nāves jūru. Izrādās, ka šis veidojums atrodas 400m zem jūras līmeņa. Ir ļoti karsts, jo te vienmēr esot karstāks nekā citur. Protams, peldamies, bet, ja šis ūdens nokļūst acīs, tad ļoti kož un tās paliek sarkanas un iekaist. Jūras krastā var iziet bezmaksas dūņu aplikācijas. Tās tad arī papilno liekam. Noslīkt šajā jūrā nevar, jo ļoti liela sāls koncentrācija notur ķermeni virs līmeņa, bet arī pagrozīties ir problemātiski.

Petra-Jordānijas valstī

Tā ir ļoti sena pilsētiņa, kurā var nokļūt, ilgi braucot pa tuksnesi un tad sasniedzot kalnus, kur ceļš ved caur šauru kanjonu. Izbraucot šo vietu, paveras brīnišķīgs skats uz sārtajiem smilšakmens klintī izcirstajiem tempļiem un teātri. Tā ir senā pilsēta Petra. Visapkārt dažādu toņu salikumi, it kā kāda prasmīga audēja izaudusi gobelēnu un pārklājusi pilsētai. Mijas rozā, baltas, pelēkas un melnas krāsas.

Jordānas ieleja

Šī vieta atrodas Jordānijas valstī, caur kuru tek mierīga un pasakaini skaista upe. Izrādās, ka tā ir robežupe, jo atrodas uz robežas starp Izraēlu un Jordāniju. Šajā upē Jānis Kristītājs nokristīja arī Jēzu, pirmie kristieši nāk no šīm vietām. Peldēt šajā ūdenī ir bauda, jo karsta diena un ūdens enerģija ir attīroša un spirdzinoša. Pati upe ļoti necila – tikai 5m plata, bet tomēr šajā karstajā zemē vienreizīgi svētīga. Meditācija upes krastā ēnainā vietā dod gan fizisko, gan garīgo atpūtu.